Par vērtību: Autentisks romiešu vēsturnieka Kvinta Kurcija Rūfa darba par Aleksandru Lielo “De Rebus Alexandri Regis Macedonum” 17. gadsimta izdevums latīņu valodā, ko papildina ievērojamā vācu klasiskā filologa Johana Freinsheima (Johannes Freinshemius) komentāri, papildinājumi un zinātniskais aparāts. Šis monumentālais sējums, ko 1670. gadā Strasbūrā (Argentorati) laiduši klajā izdevēji G. A. Dolhopff un J. E. Zetzner, reprezentē nobriedušā baroka laikmeta klasiskās filoloģijas un historiogrāfijas tradīciju. Grāmata saglabājusi oriģinālo tā laika pilnas ādas iesējumu ar dekoratīvu apzeltījumu uz muguriņas, un tās iekšpusi rotā iespaidīgs gravēts frontispiss un vara grebumi. Savas izcilās vēsturiskās, zinātniskās un bibliofilās nozīmes dēļ šis izdevums ir vērtīgs 17. gadsimta Eiropas poligrāfijas un antīkās literatūras mantojuma paraugs.
Tehniskā informācija: Grāmatas fiziskie izmēri ir 20 × 16 cm. Izdevuma izcelsmes vieta ir Strasbūra (Argentorati), Svētā Romas impērija. Izdošanas gads – 1670. gads. Izdevēji – G. A. Dolhopff un J. E. Zetzner. Izdevums sagatavots latīņu valodā ar Johana Freinsheima komentāriem un papildinājumiem. Tēma – antīkā vēsture, klasiskā literatūra un Aleksandra Lielā dzīve. Grāmata izdota oriģinālos cietajos vākos ar pilnas ādas iesējumu, kas dekorēts ar apzeltītiem ornamentiem. Izdevumā saglabājies gravēts frontispiss, divas salokāmas vara grebumu plates un plašs alfabētiskais rādītājs. Apjoms – 686 lapas (1372 lappuses). Stāvokls labs – vākiem ir dabiskas lietošanas un laika pēdas, stūri un malas ir nodiluši, priekšējā vāka eņģe ir ieplaisājusi, lapās redzama dzeltenēšana un atsevišķi traipi, taču iesējums joprojām ir stingrs un izdevums ir pilnīgs.
Mākslinieciskā un strukturālā analīze: Šis iespaidīgais sējums lieliski reprezentē 17. gadsimta Eiropas grāmatu iesiešanas un poligrāfijas kultūru. Grāmatas muguriņa ir sadalīta segmentos ar izteiktām ribām, kas dekorētas ar augu motīvu zelta spiedumiem (gold tooling), kā arī oriģinālu ādas nosaukuma etiķeti. Īpašu māksliniecisko vērtību piešķir Pītera Obri (Peter Aubry) gravētais frontispiss, kurā eņģeļa alegoriskā figūra, heraldiskie simboli un vēsturiskie motīvi ierāmē darba nosaukumu. Izdevumu papildina divas salokāmas vara grebumu plates un labai detalizēts alfabētiskais rādītājs. Teksta lapām piemīt dabiska vecuma patina un neliela dzeltenēšana, savukārt autentiskais iesējums ir saglabājis savu strukturālo stingrību, neraugoties uz dabiskām vairāk nekā trīsarpus gadsimtu ilgas lietošanas pēdām.
Vēsturiskais un ģeogrāfiskais konteksts: Kvints Kurcijs Rūfs bija romiešu vēsturnieks, kurš sarakstīja vienu no nozīmīgākajiem latīņu valodas stāstiem par Aleksandra Lielā gājieniem un iekarojumiem. Lai gan oriģinālais darbs līdz mūsdienām ir saglabājies nepilnīgs, 17. gadsimtā vācu humānists un klasiskās filoloģijas pārstāvis Johans Freinsheims, balstoties uz citiem antīkajiem autoriem, sagatavoja zaudēto daļu papildinājumus (Supplementa) un izvērstus komentārus. Šie papildinājumi kļuva par svarīgu daudzu 17. un 18. gadsimta izdevumu daļu. Strasbūra tajā laikā bija viens no nozīmīgākajiem Centrāleiropas poligrāfijas un zinātnes centriem, kas bija slaveni ar augstas kvalitātes klasiskās literatūras izdošanu un humānistiskās domas izplatīšanu.
Kolekcijas un investīciju nozīme: Šī antikvāra izdevuma vērtību nosaka vairāki svarīgi aspekti. Vispirmām kārtām, tas ir agrīns 17. gadsimta klasiskās literatūras izdevums, kas izdots vienā no tā laika nozīmīgākajiem Eiropas poligrāfijas centriem. Liela kolekcijas nozīme ir oriģinālajam pilnas ādas iesējumam ar apzeltītiem ornamentiem, gravētajam frontispisam, abām saglabājušajām salokāmajām vara grebumu platēm un plašajam zinātniskajam aparātam, kas ir īpaši svarīgi izdevuma pilnīguma novērtēšanai. Aleksandra Lielā personība jau vairākus gadsimtus joprojām ir viena no populārākajām antīkās vēstures tēmām, tāpēc šādi agrīnie izdevumi pastāvīgi interesē gan bibliofilus, gan vēstures kolekcionārus. Šis reprezentatīvais, vairāk nekā 350 gadu vecais sējums lieliski papildinās privāto bibliotēku, antīkās vēstures vai klasiskās filoloģijas kolekciju un ir autentisks Eiropas intelektuālā mantojuma liecinieks, kas harmoniski apvieno romiešu historiogrāfiju, baroka laikmeta izdevējdarbības mākslu un ilgtermiņa kolekcijas vērtību.
