Šis hyperpyron tika kaltots Palaiologu dinastijas vēlajā periodā, laikā, kad Bizantijas Impērija piedzīvoja pastāvīgu politisko un ekonomisko spriedzi. Androniks II un Mihails IX valdīja kopīgi, un viņu kopīgā ikonogrāfija uz monētām uzsvēra dinastijas nepārtrauktību un valdīšanas leģitimitāti. Tolaik hyperpyron bija galvenā zelta monēta, ko plaši izmantoja starptautiskajā tirdzniecībā Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā.
Aversā attēlota Theotokos – Bizantijas reliģijas un impērijas aizbildne, savukārt reversā redzamā Kristus aina, kas kronē imperatorus, simbolizē tiešu dievišķo valdīšanas izcelsmi. Šis ir viens no atpazīstamākajiem vēlā Bizantijas perioda monētu tipiem.
Averss:
Aversā attēlota lūdzošā Jaunava Marija (“Theotokos”) tradicionālajā orans pozā, stāvot pilsētas mūra priekšā. Mūris ar dekoratīviem torņiem simbolizē Konstantinopoles aizsardzību un dievišķo aizgādību pār Bizantiju. Marija attēlota kā debesu starpniece, kuras lūgšana sargā impēriju un tās valdniekus. Kompozīcijai raksturīgas vēlā Bizantijas mākslas iezīmes: augsts reljefs, izteiksmīgas drapērijas līnijas un stilizētas proporcijas.
Reverss:
Reversā centrā stāv Kristus valdnieka pozā, svētīdams un kronēdams divus ceļos nometušos imperatorus – Androniku II Palaiologu un viņa dēlu, līdzvaldnieku Mihailu IX. Imperatoru figūras attēlotas padevīgā pozā, kas simbolizē dievišķo varas izcelsmi. Šis ikonogrāfijas tips uzsver Bizantijas imperatoru tiesības uz troni un dinastijas pēctecību.
Tehniskā informācija:
Nomināls: Hyperpyron (Bizantijas zelta monēta)
Periods: ~1294–1320
Valdnieki: Androniks II Palaiologs un Mihails IX Palaiologs
Monētu kaltuve: Konstantinopole
Svars: 4.22 g
Stāvoklis: Schrötlingsriss, VF-
Katalogi: Sear 2396, Friedberg 292
Provenience: Iegādāta 1975. gadā no “Kölner Münzkabinett”
Īpašības: plaisa sagatavē (Schrötlingsriss), raksturīga ieliekta forma vēlā Palaiologu periodā.